Kādēļ ir nepieciešama šķiedrviela un pektīni?

Daudzi cilvēki mūsdienās aizraujas ar racionālu uzturu. Viss tādēļ, ka ir patīkamāk ēst ābolu vai burkānu tabletes vietā un nav nepieciešamības apmeklēt ārstus. Racionāls uzturs un dabīgu produktu pielietošana nodrošina mums labu pašsajūtu un veselību. Vissvarīgākais ir tas, ka dabīgos produktus var lietot, nebaidoties par nepatīkamām sekām. Tas, ko mēs ēdam, atstāj izteiktu iespaidu uz mūsu organismu un garastāvokli.

Pēdējā laikā, lasot par veselīgiem un barojošiem produktiem, mēs pastāvīgi uzduramies tam, ka noteiktas produktu grupas iesaka lietot uzturā tāpēc, ka tie satur šķiedrvielu, pektīnus, augu un pārtikas šķiedras.

Izrādījās, ka tieši šķiedrvielu un pektīnus sauc par pārtikas vai augu šķiedrām. Tiem pēdējā laikā tiek pievērsta ļoti liela uzmanība gan ārzemēs, gan mūsu valstī. Daži ārzemju dietologi pat nosaka produktu pārtikas vērtību tieši pēc vitamīnu A, C, kālija un šo pārtikas šķiedru satura tajos.

Šķiedrviela, kuru satur augi, nedod organismam enerģiju, un organisms to praktiski neasimilē, taču tai obligāti jābūt Jūsu uzturā. Tā mums ir nepieciešama zarnu trakta darbības veicināšanai, lai ēdiens ātri sasniegtu organismu, lai tiktu vaļā no holesterīna, indēm, taukiem un citām vielām, kas varētu nodarīt ļaunumu mūsu organismam.

Daudz šķiedrvielas ir augu valsts pārtikā – dārzeņos un augļos. Visvairāk šķiedrvielas ir ābolos, kaltētās sēnēs un bumbieros, kā arī avenēs, zemenēs, riekstos, žāvētās aprikozēs un datelēs. Tāpat šķiedrvielu satur auzu biezputra, griķu biezputra, žāvētas melnās plūmes, burkāni, vīģes.

Par pektīniem

Pektīniem piemīt viena interesanta īpašība – mijiedarbībā ar ūdeni tie uzbriest un absorbē no zarnu trakta holesterīnu, organismam nevajadzīgās vielas, kā arī toksīnus, mikrobus, un izvada šīs kaitīgās vielas no organisma. Pektīnu spēja uzsūkt kaitīgās vielas palielinās, ja to tuvumā ir ābolu, citronu un citas organiskās skābes, kuras satur augi (augļi satur pārsvarā ābolu skābi, bet ogas un citrusaugi – citronskābi). Tā ka pektīni ārstē dažādas gremošanas orgānu saslimšanas, normalizē zarnu trakta mikrofloru, kā arī holesterīna apmaiņu organismā. Pektīni tādā veidā attīra organismu un aizsargā to no intoksikācijas. Visvairāk pektīnu satur āboli, upenes, bietes un persiki. Pektīni tāpat atrodami apelsīnos, aprikozēs, bumbieros, avenēs, kāpostos, burkānos un nogatavojušos dārzeņu un augļu sulā.

Augu šķiedras (šķiedrvielu) ieteicams lietot šādos gadījumos:

  • 1. Liekā svara samazināšana, aptaukošanās profilakse;
  • 2. Zarnu trakta divertikulu veidošanās, aizcietējuma, hemoroīdu, anālās atveres plaisu, apakšējo ekstremitāšu vēnu varikozās paplašināšanās profilakse;
  • 3. Resnās zarnas ļaundabīgu jaunveidojumu un citu orgānu un audu audzēju profilakse;
    • 4. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības profilakse;
        • 5. Jebkuras etioloģijas disbakterioze;
        • 6. Neirotiskā dispepsija, vēdera uzpūšanās, kuņģa spazmatiskas sāpes;
        • 7. Sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanu profilakse, tai skaitā, ateroskleroze, miokarda infarkts, insults, hipertoniskā slimība;
        • 8. Holicistīta, žultspūšļa akmeņu slimības profilakse un ārstēšana;
        • 9. Cukura diabēts;
        • 10. Jebkuras etioloģijas imunitātes pazemināšanās;
        • 11. Staru slimības profilakse, nukleīdu izvadīšana radioaktīvā piesārņojuma zonās.

Apēdot ik dienu pietiekamu daudzumu šķiedrvielas Jūs tiekat vaļā no daudziem sarežģījumiem nākotnē; saskaņā ar Pasaules veselības organizāciju (PVO) šķiedrvielas vidējam diennakts normas patēriņam jābūt 35 g.

Parūpējieties par sevi!